Katoļu baznīcas

 

 

Aulejas Sv. Marijas Magdalenas Romas katoļu baznīca

Tālr.:  +371 29378955, +371 26629078, Aulejas pagasts, Auleja

Aulejas ezera krastā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā baznīca kara laikā tika stipri izpostīta. Tagadējā mūra baznīca tika uzcelta 1709.gadā, baroka stilā. Lietošanas kārtībā ir ērģeles. 

 

Balbinovas Vissv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca

Tālr. +371 26263061, Indras pagasts, Indra

Senāk Balbinova (Indra) ietilpa Piedrujas draudzē. 1801.gadā Nitoslavsku ģimene lūdza cara Aleksandra I atļauju uzcelt savas ģimenes kapos koka kapelu. Tā 1803.gadā kapela bija uzcelta. 1940. gadā jaunās baznīcas būvniecības darbi bija gandrīz pabeigti, to iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Arī pēc iesvētīšanas labiekārtošanas darbi turpinājās.

 

Borovkas Sv.Dievmātes Romas katoļu baznīca

Tālr. +371 28729404, Ūdrīšu pagasts, Borovka

Borovkas baznīcu 1811.gadā uzcēla Vaclovs un Kazimirs Plāteri. Borovka bija Krāslavas draudzes filiāle. Dievkalpojumi notiek svētdienās un svētku dienās.

 

Indricas Sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Tālr. +371 26263061, Kalniešu pagasts, Indrica, tic@kraslava.lv

Tā ir viena no vecākajām koka baznīcām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Indricas katoļu baznīca celta vēl pirmsreformācijas laikā. 1695. gadā muižkungs Jānis Andrejs Plāters pieņēma katoļticību un 1698.gadā baznīca tika pārbūvēta un nodota katoļu rīcībā. Baznīca ir ļoti grezna ar kokgriezumiem un senām gleznām. Iesākumā kā filiālbaznīca Indricas baznīcai bija Krāslavas baznīca, jo senāk Indrica bija liela apdzīvota vieta Daugavas krastā. 

 

Izvaltas Sv.Miķeļa erceņģeļa Romas katoļu baznīca

Tālr. +371 27034550, Izvaltas pagasts, Izvalta

Izvaltas pimo koka baznīcu uzcēla 1625.gadā. 18.gs. to pārbūvēja un Livonijas bīskaps sufragans Antons Ostrovskis to iesvētīja sv. Miķeļa erceņģeļa godam. 1635.gadā jezuīti Izvaltā nodibināja misiju punktu. Viņiem tika uzticēta baznīca un draudzes prāvesta pienākumi. 1896.gadā uzcelta tagadējā Izvaltas baznīca, jo vecā bija gandrīz sabrukusi.

 

Kombuļu Sv.Jāzepa Romas katoļu baznīca

Tālr. +371 29378955, Kombuļu pagasts, Kombuļi

Kad 1767.gadā Krāslavā uzcēla jaunu mūra baznīcu, veco nojauca un pārveda uz Kombuļiem. Šī baznīca Kombuļos pastāvēja apmēram 60 gadus. 1818.gadā veco koka baznīcu nojauca un uzcēla mūra kapelu, tā bija veltīta Sv.Jāņa godam. Tā bija Krāslavas baznīcas filiāle. Baznīcas labiekārtošanas un pārbūvēšanas darbi turpinājās līdz pat 20.gs. četrdesmitajiem gadiem. Dievkalpojumi notiek svētdienās un svētku dienās.

Krāslavas Sv.Ludviga Romas katoļu baznīca

Tālr.: +371 656 23939, +371 65622201, Baznīcas iela 2a, tic@kraslava.lv

 

Krāslavas katoļu baznīca ir spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Pirmo koka dievnamu katoļiem 1580.-1590. gadā uzcēlis Miķelis de Brunavs. Tagadējā baznīca būvēta no 1755. līdz 1767. gadam pēc itāliešu arhitekta Antonio Parako projekta. Baznīcas altāra daļā izvietotā itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi 18.gadsimtā  gleznotā freska „Svētais Ludvigs dodas krusta karā”. Sevišķi jāizceļ Sv. Donata mocekļu relikvijas, kas piesaista lielu skaitu ticīgo, tādējādi padarot Krāslavu par otro lielāko svētceļotāju vietu Latgalē pēc Aglonas. No 1757. - 1844.gadam pie baznīcas darbojās garīgais seminārs – pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā. No maija līdz septembrim dievnams atvērts no plkst.6.30 līdz 18.30. Citā laikā iepriekš pieteikties. Ekskursijas iepriekš ir jāpiesaka!
Iespēja pieteikt ērģeļmūzikas koncertus, kur tiek atskaņoti J.S.Baha, G.F.Hendeļa, D.D.Šostakoviča un R.A.Šūmaņa skaņdarbi. Tālrunis koncerta pieteikšanai: +371 28846157. 

 

Piedrujas Sv. J.Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca

Tālr.: +371 29498354, +371 656 2632, Piedrujas pagasts, Piedruja

Piedrujas pirmā baznīca bijusi koka ēka, celta 1632.gadā. To cēlis Lietuvas valsts kanclers kņazs Leons Sapieha. Šī baznīca nodega, bet 1759.gadā tika uzcelta tagadējā mūra baznīca. Piedrujas katoļu baznīcā ir iluzorais altāris.

 

Priedaines Sv.Brigitas un Katrīnas Romas katoļu baznīca

Tālr. +371 29498216, Dārza iela 30, Priedaine, Krāslava

Tā ir jaunākā baznīca Krāslavas novadā, kas ir atklāta 2001.gadā. Baznīcā ir skaistas vitrāžas (autore Nora Cēsniece) un koka interjers.

 

 

Pustiņas Sv. J.Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca

Tālr.: + 371 656 29292, +371 29132731, Robežnieku pagasts, Robežnieki

Pirmā Pustiņas baznīca uzcelta 1737.gadā, tā bija koka ēka. 1817.gadā uzsāka celt jaunu baznīcu. Tā mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati - no tēstiem akmeņiem. Baznīcu pabeidza būvēt 1899.gadā, to konsekrēja Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam.

 

Skaistas Sv.J.Marijas Romas katoļu baznīca

Tālr. +371 26805779, Skaistas pagasts, Skaista

Skaistas pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1778.-1788.gadā. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. 1920.-1921.gadā uzcēla tagadējo koka baznīcu.

 

Varnaviču Sv. J. Marijas Romas katoļu baznīca

Tālr.:  +371 656 29934, +371 29498216, Varnaviči, Kaplavas pagasts

Pirmā koka baznīca celta 1822.gadā kā Elernes filiāle. 1929.gadā kanoniķis J.Borodzičs uzcēla Varnavičos pašreizējo mūra baznīcu, kas atrodas 3 km no iepriekšējās baznīcas vietas.

 

Pareizticīgo baznīcas

Krāslavas Sv. Aleksandra Nevska pareizticīgo baznīca

Tālr. + 371 26783660, Brīvības iela 28, Krāslava

Pirmās baznīcas iesvētīšana notika 1840.gadā, un tā tika konsekrēta Svētā Jura godam. Tā atradās Tirgus laukumā, bet 1878.gadā tika nojaukta. Jaunā dievnama būvniecība pašreizējās novada domes ēkas vietā (Rīgas ielā 51) bija pabeigta 1859.gadā. To konsekrēja Dievmātes Aizbildniecības godam. 2. pasaules kara gados šis dievnams sadega. 1864.gadā katoļu klosteri, ko uzbūvēja 1789.gadā par grāfienes Augustes Plāteres naudu slimnīcas un sieviešu klostera vajadzībām, slēdza un ēka tika nodota pareizticīgo baznīcas iekārtošanai. Šajā ēkā dievnams darbojas arī šobrīd.

 

Piedrujas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca

Tālr. + 371 26783660, Piedrujas pagasts, Piedruja

Starp nedaudzajām Krāslavas novada pareizticīgo baznīcām tikai viena - Piedrujas pareizticīgo baznīca - var lepoties ar sešiem kupoliem. Tā ir viena no skaistākajām un arhitektoniski visinteresantākajām baznīcām Krāslavas novadā. Būvēta 1885.gadā, kad vecā koka baznīciņa vairs nespēja apkalpot visus pareizticīgos.

 

 

Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca

Tālr.: +371 25944084, +371 22044425, Kaplavas pagasts, Veckaplava

1794.gadā tika dibināta Kaplavas draudze un Daugavas krastā uzcelta baznīca. 1889.gadā tika nolemts celt jaunu mūra baznīcu, kas arī tika izdarīts. Baznīca tika iesvētīta Dievmātes Aizbildnes godam.

 

 

 

Luterāņu baznīcas

Krāslavas Luterāņu baznīca

Tālr. +371 26173083, grāfu Plāteru iela 2, Krāslava

Grāfu Plāteru parka malā, vecu koku daļēji ieskauta, atrodas luterāņu baznīca. Pirmais pamatakmens likts 1935.gadā un tā iesvētīta 1938.gadā. Dievnams darbojās līdz 1944.gadam. 1984.gadā te iekārtoja muzeja izstāžu zāli, kas šeit atradās līdz 1996.gadam, kad baznīcu atguva draudze. Dievkalpojumi Krāslavas luterāņu baznīcā notiek mēneša I un III svētdienā.

 

Vecbornes luterāņu baznīca

Tālr. +371 29474134, Kaplavas pagasts, Kaplava

Vecbornes baznīcas vēsture ir ārkārtīgi interesanta tāpēc, ka Latvijā ir divas Vecbornes baznīcas. Viena- Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, otra- Krāslavas rajona Kaplavas pagastā. Vecā Bornes koka baznīca, kas tagad atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, iespējams, būvēta jau 1537.g. Pēc Pieminekļu Valdes un Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ierosinājuma 1936.gadā Vecbornes baznīca tika demontēta un pārvesta uz Rīgu. Ar Pieminekļu valdes ierosmi Bornē tūlīt sākās jaunas baznīcas projektēšana un celtniecība. Tagadējā Bornes baznīca celta un iesvētīta 1939.gadā.

 

 

Vecticībnieku baznīca

Krāslavas Sv.Dievmātes patvēruma vecticībnieku lūgšanu baznīca

Tālr. +371 29399617, Rīgas iela 135, Krāslava

Krāslavas vecticībnieku draudze datēta ar 1850.gadu. Kurā gadā celts dievnams, nav precīzu ziņu. No veco iedzīvotāju stāstījumiem ir zināms, ka kāds tirgotājs atdeva savas saimniecības ēkas draudzei, lai, pārkārtojot tās, varētu izveidot dievnamu. 2002.gadā Krāslavas vecticībnieku dievnamā izcēlās ugunsgrēks, kas nopostīja veco koka ēku. Jaunais dievnams tika uzcelts līdzīgs iepriekšējam, taču tā ir ķieģeļu ēka un daudz plašāka.